svētdiena, 2012. gada 29. aprīlis

švīkotā lapiņa





Kāds savā neapdomībā sašvīkāja lapu un radīja jaunu tēlu (varbūt radību). Asimetriskās formas pēkšņi kļuva simetriskas. Ķēpājumi un švīkojumi pēkšņi ieguva jēgu, kļuva dzīvi. (Iiespējams, tikai kāda galvā vai prātā). Cits tur arī saskatīja tikai svītras un klekšus, savukārt cits skaistu ainavu, cits pats sevi.
Cilvēks radīja sašvīkātu lapu. Kosmosa likums ir radīt nevis ārdīt
Cilvēks varēja lapu sadedzināt un tā tiktu aizmirsta, bet tas nemaina faktu, ka šis ķēpājums visā plašajā kosmosā tika radīts, dzemdēts un laists pasaulē tālākam liktenim.
Ja pieņemam to, ka jebkura darbība ir likumsakarīga un kādā tiešā vai netiešā veidā iespaido visuma kustību, pastāvēšanu, eksistenci, tad, kā tā iespaidotu un/ vai neiespaidotu manu likteni, ja švīkotā lapiņa netiktu radīta ?!! Iespējams, ka nekā. Bet, ja nu tomēr viss, ko Es vai Tu dari ir nepieciešams kaut kā cita netverama (tverama) pastāvēšanai.... švīkotā lapiņa



atslēgas piekariņš